Paldies par veikto pirtīžu kopā ar mani. Bija ļoti patīkams rituāls un tieši tavā izpildījumā. Ļoti daudz emociju, daudz pozitīvā un daudz mīlestības saņemts.
Ir skaista jūlija pēcpusdiena. Pie pirts salasu augus un zālītes bērniņa vanniņai un esmu gatava pirtīžai. Linda ierodas starojoša un mīlestības pilna, velta 100 % uzmanību manai ģimenei. Izrunājam dzemdības, man ir ļoti daudz ko teikt un jūtu ka Linda ir gatava klausīties, iedrošināt, ka man viss ir izdevies un atcerēties pozitīvos mirkļus. Tas bija pozitīvs un emocionāls piedzīvojums pārrunāt dzemdības.
Bērniņš ir gatavs pirtiņai, skaistu dziesmu pavadībā Lindas izpildījumā un pozitīvu vēlējumu apskauts, bērniņš ir izpeldināts. Saru dzīšana notiek ļoti intīmā gaisotnē, bērniņš visu laiku pie krūts, un, šķiet, viņam process ļoti patika. Manās pirtīžās piedalījās divas dūlas un abas brīnišķīgā vārdā - Linda (otra Linda bija Linda Kante).
Pēc saru dzīšanas seko masāža man, ar Linda paštaisīto skrubīti. Vienkārši neizsakāmi burvīga sajūta. Pēc dzemdībām mans ķermenis ir pavisam citāds, pavisam maigs, trausls un viegli ievainojams, tāpat kā es pati.
Abas Lindas ļoti rūpīgi izturas pret manu ķermeni, pret mana bērna mājiņu, es apjaušu, ka bērniņš tur vairs neatgriezīsies, viņš jau ir piedzimis un parādījis sevi pasaulei, bet vēl joprojām viss liecina par nesenām dzemdībām un grūtniecību.
Masāžu pavada daudz emocijas, izlaužas uz āru viss, visa mana sievietes būtība, izdzīvoju vēlreiz burvīgos grūtniecības deviņus mēnešus, dzemdības, pirmo mazuļa skatienu, bērniņa tēva klātbūtni un atbalstu, visas emocijas pāriet man pāri. Ir grūti valdīt asaras, un, godīgi sakot, nemaz necentos valdīt, es ļāvu tām vaļu.
Bija gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas un tam visam pāri burvīgs miers un brīnišķīgas šodienas sajūtas. Es jūtos mīlēta, samīļota, mans ķermenis pateicīgs par rūpēm par viņu.
Pašās beigās – medusmaize. Abas Lindas man veic rebozo masāžu ar lakatiem. Burvīgs miers, atkal daudz emociju un atvadīšanas no grūtniecības, no bērniņa nēsāšanas manī, vēlreiz un vēlreiz apjausma, ka bērniņš ir piedzimis un ka mans ķermenis viņam bija burvīgas mājas, bet tagad viņam laiks attīstīties ārpus manis. Ir patīkami un bēdīgi to visu apjaust.
Mans ķermenis tiek „iebīdīts” atpakaļ vecajā sliedēs, man vairs nav liela punča, man vairs nav jānēsā bērniņš sevī, tagad atkal mans ķermenis ir tikai man. Rebozo lakati nomierina, savāc manas domas un ķermeni kopā un iedod apjausmu par šo brīdi, nomierina burvīgi šūpinot. Dažu brīdi šķiet, ka tūlīt varētu aizmigt, bet domas novērš bērniņš, kuram, iespējams, gribas jau ēst. T ādas ir mammas - viņas dzird visu, katru mazuļa klusāko vaidu un skaņu.
Pēc rebozo Lindas mani atstāj vienu, apkopot tikko saņemtās emocijas un rūpes par mani, apjausmu kur esmu, kas es esmu, un galveno apjausmu - es esmu mamma un es esmu sieviete. Kā tagad apvienot abas šīs lomas?
Kopumā pirtīžās jutos ļotis apčubināta, ar mīlestību samasēta, ar mīlestību un labām domām saņemtām līdzi, ar bērniņa mieru, ar bērniņa izdzītiem sariem, ar daudz pārdomām un visam pāri lielu viedumu. Šo visu es saņēmu kopā tikai pa piecām kopā pavadītām stundām ar Lindu Rozenbahu, burvīgu un sirdsgudru cilvēku.
Laura Riekstiņa