Dzemdēt "Odēna stilā" 
Leģendārais franču ginekologs Mišels Odēns pauž domas par to, kāpēc civilizācijas izdzīvošana atkarīga no izmaiņām pieejai dzemdībās. "Uz citas planētas? Viņa taču ir savā baisākajā iespējamā realitātē! Redzams, ka pats nav dzemdējis! - jau varu sajust neizpratnes vētru un izsmieklu no daudzu lasītāju puses par vārdiem "sieviete dzemdējot ir uz citas planētas". Mišels Odēns, sirms mesjē, uz šādiem vārdiem reaģē īsti franču manierē - noslēpumaini pasmaidīdams un viegli pamājot ar roku. Savu 86 dzīves gadu laikā viņa rokās "dzimuši" vairāk nekā 15 000 bērnu. Neskatoties uz vecumu, viņš ceļo pa visu pasauli, aktīvi vada lekcijas. "Dzemdēt Odēna stilā" - ir karsts strīdu kartupelis ārstiem, kuri nereti uzskata, ka cilvēka ienākšana pasaulē ir standarta medicīniska procedūra, kurai nav nekā kopīga ar sievietes un bērna iekšējo pasauli.
Priscilla Stīvena (Priscilla Stevens) ir dūla, dzemdību sagatavošanās grupu instruktore un zīdīšanas konsultante, dietoloģe, augu speciāliste, mūziķe un sešu brīnišķīgu bērnu mamma Austrālijā. No 1991. līdz 1993. gadam viņa dzīvoja Krievijā, sadarbojās ar Sarkano Krustu, atbalstot slimos, bērnus no bērnu namiem un skolās.
Pēdējos gados depresijai pēc bērnu atšķiršanas tiek veltīts daudz uzmanības, un tas iepriecina. Sievietes sūtība pilnībā atveras milzīgajā ar dzemdībām un mazā cilvēka audzināšanu saistītajā darbā. Cik reizēm tas ir nogurdinoši un sarežģīti, tik augsta arī balva.
Sievietēm ar tā saucamo zema riska grūtniecību jaunās NHS vadlīnijas iesaka dzemdēt nemedicīniskās iestādēs. Pēc šīm vadlīnijām gandrīz puse topošo māmiņu varētu izvēlēties laist savu bērniņu pasaulē ārpus tracionālā stacionāra sienām.
Neviens nedomā, ka piedzīvos ķeizargrieziena operāciju (šeit nav runa par gadījumiem, kad šī operācija patiešām ir nepieciešama), taču daudzas ķeizargrieziena operācijas ir novēršamas. Nebūt ne visu ārstu uzskati un profesionalitāte ir vienāda. Tas, kam tic ārsts un viņa ārstēšanas filozofija, kā arī stacionāra politika un jūsu lēmumi, ko esat pieņēmuši pirms dzemdībām un radību laikā, var radīt labvēlīgus apstākļus nevajadzīgam ķeizargriezienam, no kuriem varēja izvairīties. Ja jūs apzinieties dabisku dzemdību nozīmi un vēlieties šādas radības piedzīvot, tad dzemdībām jāgatavojas nopietni.
Kāpēc sieva sēro un jūtas traumēta* pēc savām dzemdībām, ja bērniņš sveiks un vesels? Un ko nu iesākt?
Tu nevēlies, lai viņa būtu noskumusi, un nevari saprast, kādēļ īsti viņa tāda ir. Tu aizdzīt viņas skumjas, pievēršot viņu bērnam, bet tas visu padara tikai sliktāku... Varbūt sievai trūkst vārdu, lai visu izskaidrotu un, mēģinot to darīt, viņa izplūst asarās vai jūs pat nonākat līdz kliegšanai.
Tu gribētu, lai sieva ir laimīga, bet tagad viņa ir māte - vai gan tāds nebija mērķis? Kāpēc tik daudz kas notiek viņas galvā? Kāpēc viņa nespēj to vienkārši izstāstīt?
Sievietei ir grūti rast vārdus, lai izskaidrotu dzemdību traumu un sēras par notikušo (vai nenotikušo) šo lietu dabas dēļ.
Arī kāds, kurš bijis auto negadījumā, nespēj izskaidrot savu emocionālo traumu. Mums ir viegli saprast cilvēkus, ka viņi ir apjukuši tādā situācijā, taču attiecībā uz dzemdībām mūsu kultūrā pieņemts, ka vislabākais, ko var cerēt pēc dzemdībām ir - "visi dzīvi un veseli". Mūsu kultūrā audzis cilvēks ir akls ieraudzīt, ka dzemdības sievietei ir arī pārejas rituāls (jeb iniciācija) un nedzirdīgs pret sievietes sāpēm, kas viņai jāpiedzīvo, ja dzemdības nav gājušas tā, kā viņa iecerējusi, pēc plāna.
Šis raksts veltīts tēmai, par ko parasti nerunā. Par bailēm un kaunu no saviem izdalījumiem dzemdībās. Nereti cilvēki, kuri piedalīsies dzemdībās pirmo reizi, sarauc degunu: "Fui, tur taču visapkārt ir asinis... Es nepanesu asinis". Taču realitātē asinis radību gaitā var nebūt vai būt tikai beigās. Toties sievietes, kuras dzemdējušas vai tās, kurām tas vēl priekšā un kuras pārlasījušās citu dzemdību stāstus, ļoti baidās no un kaunas no saviem izdalījumiem - nerunājot aplinkus, viņām ir bail apkakāties.
Kādai liekas kauninoša tā pēkšņā sajūta, ka "man visu laiku kaut kas starp kājām tecēja, un es jau nesapratu - tie ir augļūdeņi vai es čurāju, vai viens un otrs reizē". Gļotu korķis, gļotas, nedaudz asiņaini izdalījumi - tas pieder pie dzemdībām. Mēdz būt, ka radības līdz pat izstumšanas periodam ir "sausas", bet arī pretēja norise ir normāla.
Šo lūgšanu par pasaules dzemdībām – tā es to nodēvēju – Midwifery Today starptautiskajā vecmāšu konferencē, kuru apmeklēju, izteica pieredzējusī vecmāte Carol Gautschi.
Man ir Sapnis,
…ka VISI Dzemdību aprūpētāji strādās kopīgi, pilni miera, savstarpējā Cieņā un Mīlestībā, pilnībā novērtējot viens otra atšķirības..