'Mājdzemdībās es iemīlējos dzemdībās'. Pieredzes stāsti, izvēloties radības mājās

Taiga Freimane-Vaļģe pirmo bērniņu dzemdēja Amerikā ar epidurālo anestēziju. Trešo un ceturto – plānotās mājdzemdībās, un no tā laika viņa ir "iemīlējusies dzemdībās". Savukārt Marta Romanova-Jēkabsone pieredzējusi divas atšķirīgas mājdzemdību pieredzes. Šodien, Starptautiskajā Mājdzemdību dienā, stāstām šo sieviešu dzemdību pieredzes. Šoreiz dziļāk neiztirzāsim drošības aspektus, vien pievienosim vērienu pētījumu apkopojumu, jo šim aspektam būtu jāvelta atsevišķs raksts.

No dzemdībām ar epidurālo anestēziju līdz dabiskām

"Dzemdību veidu amplitūda, kādā esmu dzemdējusi, ir liela," savu stāstu sāk Taiga. Viņa īsumā pastāsta pirmo trīs dzemdību pieredzi, vairāk atklājot no ceturtās.

"Pirmās dzemdības, sagaidot Danu, dzemdēju Amerikā kā vientuļā mamma, izmantoju epidurālo anestēziju. Toreiz īsti nesapratu, kas ar mani notiek, nezināju pat, kas ir placenta. Pēc pieciem gadiem ar vīru Sandri Rīgas Dzemdību namā sagaidījām meitu Luīzi. Toreiz es vairāk vīrietim vēlējos pierādīt – caur ko gan sieviete iziet cauri, lai piedzimtu bērns, tas nebija stāsts par manām mammas un bērna attiecībām.

Pēc astoņiem gadiem gaidījām Kārli. Mazais bija gaidāms jūnijā un es aprīlī nonācu dzemdību namā muguras sāpju dēļ. No tur saņemtās attieksmes sapratu – te neatgriezīšos brīvprātīgi – radās iespaids, ka darbinieces bija izsīkušas un emocionāli pārgurušas. Draugu draugiem bija pazīstama mājdzemdību vecmāte Māra Grieze, viņi bija stāstījuši par mūsu atraktīvo ģimeni – mēs katru bērniņu esam "atveduši" no cita kontinenta, tikai pēdējais mazulis ir ieņemts Latvijā. Aizgājām pie viņas uz vizīti, lai sajustu, vai viņa būtu piemērota vecmāte dzemdībām, un saruna vainagojās ar frāzi – nu tad dzemdējam mājās? Likās – kāda atšķirība, mājās vai stacionārā? Dzīvojam Mežaparkā, desmit minūšu attālumā no dzemdību nama, un manī bija drošības sajūta. Vīram, savukārt, šķita svarīgi, lai dzemdēju tur, kur jūtos labi un droši.

Arvien jutu, ka vēlos dzemdēt sakārtotā, tīrā vidē, no kuras man nekur nebūs jādodas. Jutos droši par savu izvēli. Es gribēju sevi izaicināt ar to, ka nevēlos epidurālo anestēziju. Otrajās dzemdībās izstumšanas periodā vecmātei Ausmiņai teicu – lai man taisa ķeizargriezienu (toreiz vēl nezināju, ka tas organismam nav viegla pieredze), teicu to izmisuma un bezizejas stāvoklī. Tomēr piedzemdēju bez epidurālās anestēzijas.