Gribas to aizmirst. Kādēļ sievietes nevēršas iestādēs par vardarbību dzemdībās

Jūlija (vārds mainīts) dzemdībās izmantoja epidurālo analgēziju – to veica anesteziologs, viss bija labi. Vēlāk, kad vajadzēja papildināt, ārsta aizņemtības dēļ to darīja vecmāte. Dzemdētāja pamanīja, ka tagad šķīdums plūst ātrāk, un viņai kļuva slikti. Un dzemdības bija ātri jāpabeidz. Taču tas vēl nebija viss – pēc dzemdībām, kad nemitējās asiņošana un stipras sāpes, mediķi nākuši palīgā vien pēc vairākām stundām. Jūlija domājusi skaidrību viest ar Veselības inspekcijas palīdzību, pat zvanījusi tai. Beigās aprūpējošā ārste (ne dzemdību iestādē) atrunājusi – pagājis taču jau pusgads...

Kādēļ sievietes par neskaidru fiziski vai emocionāli vardarbīgu attieksmi nevēršas juridiskajās vai medicīniskajās institūcijās? Cik tomēr ir vērsušās, un kāds ir rezultāts?