Līdzīgi kā mainījusies bērnu audzināšanas kultūra, atsakoties no žagariem un vairāk pieskatot savas atvases, kā arī runājot pat saiknes veidošanu ar bērnu u. c. tēmām, arī dzemdniecības jomā ir augusi sabiedrības emocionālā inteliģence un izpratne par to, kas ir un nav pieņemami dzemdību aprūpē. Ir augusi saiknes apzināšanās starp dzemdību pieredzi un tās ietekmi uz tālāko psihoemocionālo veselību. Un mēs varam ieraudzīt fiziskās un emocionālās vardarbības formas, kurām agrāk netika pievērsta uzmanība.
“Delfi” skaidro, par kādu vardarbību runā divi pēdējā gada laikā Latvijā veikti pētījumi par vardarbību dzemdībās, jo tas nav par vēlmi dzemdībās piedzīvot spa apstākļus vai "cucināšanos". Tas ir par ko citu. Kādi soļi tiek sperti un kādi būtu vajadzīgi, lai situāciju mainītu?
"Nekad agrāk sievietēm nav bijis iespējas pievērsties emocionālajai labklājībai tik ļoti kā šobrīd – tā izvirzās priekšplānā, mēs ieraugām problēmas [vardarbību dzemdībās], un tas ir labi," novērtē Latvijas Vecmāšu asociācijas vadītāja Linda Veidemane, atzīstot, ka ir svarīgi par šo tēmu runāt un izprast, kas ar vardarbību domāts.
Pirmo pētījumu, kurš skar arī vardarbības tēmu dzemdībās, aizsāka Rīgas Stradiņa universitāte – viena no pētījuma veicējām ir praktizējoša ginekoloģe Elizabete Pumpure, kura tikko beigusi rezidentūru. "Mūsu pētījums norit starptautiska pētījuma ietvaros. Tā jautājumi un analīze balstīta Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijās par to, kas ir cieņpilna attieksme dzemdībās," min pētniece.