Linda raksta

“Delfi” · 2021. gada 17. novembris

'Ilgi bijos teikt – 'viss ir labi', teicu – 'pagaidām ir labi'!' Lauma Auziņa par priekšlaikus sagaidīto bērniņu

Raksts “'Ilgi bijos teikt – 'viss ir labi', teicu – 'pagaidām ir labi'!' Lauma Auziņa par priekšlaikus sagaidīto bērniņu” portālā “Delfi”

Iepazīstieties – mazajam Martam ir sešarpus mēneši. Pēc koriģētā laika, kā to nosaka priekšlaikus dzimušiem bērniem, – četrarpus mēneši. Tolaik, kad viņa mamma Lauma Auziņa gulēja slimnīcā un zināja, ka dēliņam ir liela iespēja dzimt pirms laika, visvairāk iedvesmojuši citu mammu labie stāsti. Tāpēc viņa vēlas dalīties ar savu pieredzi, stiprinot citas mammas, jo īpaši 17. novembrī, kas ir Priekšlaikus dzimušo bērnu diena.

Stāsta pati Lauma. Dažkārt liekas, ka viņa stāsta par notikumu, kas aptver kādu mēnesi, izrādās – dienas. Tik piesātināti. Caur lūzuma punktiem, sāpīgiem un iedvesmojošiem, viņa nonāca līdz brīdim, kad uzdrošinās teikt – viss ir labi.

Marts, tāpat kā pirmais dēliņš, bija plānots un ļoti gaidīts. Grūtniecība noritēja bez problēmām. Savas korekcijas ieviesa vien pandēmija – nebija nekādu fizisko nodarbju un vairāk bijām pa mājām.

28 nedēļās un trīs dienās aizgāju uz kārtējo ultrasonogrāfiju, kur viss bija labi. Taču vakarā sākās aizdomīgi izdalījumi – tā kā tas bija otrais bērns, sapratu, ka tam laikam tā nevajadzētu būt. Tomēr nolēmu uzreiz "netrakot" un aizgāju gulēt. Naktī tomēr pamodos un sapratu, ka visa apakšveļa ir slapja... Bija pulksten divi naktī.

Sazvanīju savu māsu, kura ir ginekoloģe, un viņa teica – brauc uz slimnīcu tagad, nevar zināt, kas noticis. Stradiņa slimnīcā pēc pārbaudēm atklājās, ka patiešām tek augļūdeņi. Šādā gaidību laikā ārsti cenšas darīt visu, lai bērniņš pēc iespējas ilgāk varētu attīstīties mammas vēderā, vienlaikus viņi gatavojās, ka mazais varētu jau dzimt. Tādēļ man sāka dot steroīdu injekcijas, lai sagatavotu mazuļa plaušas dzīvei ārpus mammas ķermeņa, un antibiotikas, lai apstādinātu iespējamās infekcijas. Man paveicās, jo uzņemšanā dežurēja ļoti jauka daktere, gados jaunā Katrīna Kalniņa, kura iedrošināja – es saprotu, ka ir bailīgi, bet dzemdības var vēl nesākties, turklāt tas jau ir diezgan labs vecums mazulim. Man, protams, likās – kāds gan labais vecums, ja viņam vēl būtu jāsēž puncī.

Tā es attapos viena slimnīcas palātā.

Lasīt pilnu rakstu “Delfi” ↗ Raksta turpinājums portāla “Delfi” maksas versijā