Acīmredzamais ir tas, ka Dainai Rozenbergai, kura ar vīru Raivi kopā ir 21 gadu, ir divi dēli – Reinis un Alberts. Neredzamais – ir vēl četras nelielā laikā beigušās grūtniecības un dēliņš, no kura medicīnisku apsvērumu dēļ ģimene atvadījās 22. gaidību nedēļā. Reinis ir dzimis priekšlaikus, un viņa gaidību laikā Dainā ieslēdzās "īsta lauvene". Alberts piedzima iznēsāts. Lai gan pieredze ir ļoti smaga, Daina to stāsta ārkārtīgi gaiši.
“Pēdējā pusgadā es daudz piedomāju par puisīti Artūriņu, no kura mēs šķīrāmies grūtniecības vidū,” tā sākas mūsu saruna ar Dainu, “domāju, ka es vēl iekšēji neesmu noslēgusi šo pieredzi, izstrādājusi. Varbūt tas nenoslēgsies nekad... Šādas sarunas palīdz izsāpēt, un sāpes ir liecība par bērnu. Tajā brīdī, kā mācēju, tam izgāju cauri. Ar šodienas domāšanu es būtu apzinātāk visam gājusi cauri, citādi attiektos pret bērniņu, pret viņa ķermenīti,” stāstu iesāk Daina.
Bet paiesim vēl solīti atpakaļ.
Pieredze kā gaļas mašīnā
“Mēs ar vīru esam kopā 21 gadu. 2006. gadā apprecējāmies. Vīrs ir ļoti apzinīgs, teica – tagad esam gatavi vecāku lomai. Tomēr debesīm bija citi plāni. Pēc kopīgā lēmuma plānot bērniņu grūtniecība iestājās pēc deviņiem mēnešiem. Taču mazajam kādā astotajā nedēļā pārstāja pukstēt sirsniņa, un bija jāveic manuālā tīrīšana – abrāzija. Biju jauns skuķis. Tas, kam gāju cauri Dzemdību namā, likās traki, jutos kā gaļas mašīnā, kur esmu kārtējā, kurai veic tīrīšanu. Atceros, pēc narkozes modos ar kliedzienu, no šoka, kas ar mani noticis. Neviens neko tolaik neskaidroja. No sērijas – meitenīt, esi jauna, tev vēl būs citi bērni. Tagad lasu, lai ko arī tādā brīdī teiktu – tikai ne to... Pirmo neveiksmīgo grūtniecību iemeslus parasti nepēta, jo tā var gadīties daudzām.
Diezgan ātri, pēc četriem mēnešiem, atkal paliku stāvoklī. Tomēr atkārtojās tāds pats scenārijs. Toreiz, dodoties uz tīrīšanu, uzliku sev “dzelzs sievietes” masku. Emocionāli pārkāpu tam pāri. Taču es vēlāk jutu sekas šai taktikai – vairākās situācijās man emocijas izlauzās ārā. Piemēram, uzzinot par māsas gaidībām gadu pēc notikušā.
Pēc abām grūtniecībām kādus gadus devām sev laiku, lai pieņemtu dzīves noteikumus, bērnus neplānojām. 2011. gadā izlēmām atkal mēģināt.