Divas reizes kļūst par dvīņu vecākiem. Okoroego ģimenes dzīve starp divām valstīm

Sabīnes un Ērika Ihečukvudere Okoroego ģimene divreiz kļuvusi par dvīņu vecākiem. Mazuļu tētis ir no Nigērijas, un tur lielā cieņā ir dvīņi – esot pat speciāls vārds, kā apzīmē mammu, kurai ir divas atvases uzreiz. Un Ēriks vienmēr teicis, ka gribētu uzreiz divus mazos. Lai arī dzimtā dvīņi esot tikai attāli, vēlme patiešām piepildījusies – pirmie pasaulē nāca Dāvids Obinna un Adanna Estere (jūnijā viņiem būs četri gadi). Vēl vairāk – otrreiz topošie vecāki jokoja, ka varētu jau atkal būt dvīņi. Atziņa, ka katrā jokā ir taisnība, izrādījās burtiski patiesa – un pasaulē nāca Udo Lukass un Amara Sara (1,7 gadi). Par gaidībām, to, kā veiksmīgāk organizēt sadzīvi, ja mazuļi nāk pāros, par izaicinājumiem un skaistumu stāsta Sabīne.

Ģimene šobrīd pamatā dzīvo Somijā, kur Ēriks mācās maģistrantūrā. Sabīne savukārt Latvijā strādāja par ārsti otolaringoloģi kā rezidente slimnīcā, bet šobrīd ir bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visi mazie uz dažām stundām iet bērnudārzā, tāpēc atrodas laiks sarunai.

Jautāju, kādi bija pirmie iespaidi, uzzinot, ka būs tiešām divi bērniņi uzreiz. “Mans vīrs, jau kopš mēs sākām satikties, teica, ka ļoti grib dvīņus. Kad aizgāju pie ārstes uz pirmo grūtniecības vizīti un teicu, ka man varētu būt dvīņi, viņa neticēdama jautāja – ko tad mēs tādu esam darījuši, lai tā būtu? Tuvos rados dvīņu nebija. Tomēr izrādījās – gaidāmi tiešām divi mazie! Mēs bijām ļoti priecīgi, arī visi vecvecāki. Nigērijā vispār tas bija kas tāds, ko visiem stāstīja, un visi gribēja mūs apciemot – tur ir citāds skats uz dvīņiem, ne kā uz apgrūtinājumu, bet lepnumu. Kad viņi nākamreiz uzzināja, ka atkal būs dvīņi, tad vispār – tas bija jāpaziņo visiem! Mēs joprojām esam ļoti priecīgi, ka mums divreiz ir dvīņi. Kaut ir savi izaicinājumi, mēs to neredzam kā lielu apgrūtinājumu vai kā kaut ko šausmīgu, kā citi izsakās,” spriež Sabīne.

Kopumā grūtniecība pagājusi labi, bet bijuši arī sarežģījumi. Tomēr bērniem izdevies augt puncī līdz 38 grūtniecības nedēļām. “Katrai mammai pirmā grūtniecība ir jauna pieredze, bet, gaidot divus, satraukums ir jo īpašs. Man bija divas placentas, tās ražoja ļoti daudz hormonu, un “nojuka” vairogdziedzera darbība, tādēļ bija jādzer zāles. Kad mazie auga lielāki, viņi saspieda aknas, tādēļ man niezēja visas maliņas, pat nevarēju lāgā gulēt,” atceras Sabīne.

Viņa iesaka katrai mammai atrast uzticamu ārstu, kam var zvanīt jebkurā laikā: “Man tāds bija. Bija mirkļi, kad likās – viss ir labi, bet, konsultējoties ar ārstu, izrādījās, ka nav gan. Bija pieredze, kad jābrauc uz stacionāru, jāveic pārbaudes, arī jāapmeklē uztura speciālists. Tāpat man bija draudzene dūla, kas sniedza emocionālu atbalstu. Tas ir vērtīgi, jo grūtniecības laikā ir dažādas domas un emocijas, tad ir labi tās pārrunāt. Es arī apmeklēju lekcijas par gaidībām un pēcdzemdību periodu.”