Pēcdzemdību ietīšana

Vēl viens brīnišķīgs rituāls mammai, kurā ir laiks apstāties un pievērsties sev, savām šī brīža sajūtām un dzemdību pieredzei. Tajā ir gan atbalstoša, spēcinoša saruna, gan ķermeniskas rūpes.

Šis rituāls notiek sievietes mājās un ir nepieciešama vanna. Tajā izmantojam manis sagatavotus zālīšu maisiņus. Pēc tam seko ķermeņa ieeļļošana un noslēgumā – ķermeņa ietīšana, kā arī ir vieta sajust meksikāņu rebozo lakatus.

Šo rituālu var piedzīvot ne tikai drīz pēc bērniņa piedzimšanas, bet arī daudzus gadus vēlāk.

Dzemdību stāsts mēdz palikt sievietē ilgi, un reizēm tikai pēc laika rodas vēlēšanās un iespēja pie tā atgriezties.

Pēcdzemdību ietīšanu apguvu Igaunijā pie pasniedzējas no Ukrainas, kraniosakrālās terapeites un pēcdzemdību atbalsta veicējas Olhas Vinohradnas (Olha Vynohradna). Zināšanas papildināju pie ukraiņu ķermeņa terapeites Annas Gedres Latvijā un pie zāļu sievas Jūlijas Šeļepinas (jeb babas Juļjas) starptautiskā vecmāšu kongresā Krievijā (pirms kara).

Noslēgumā šajā rituālā arī ieviju Meksikas pēcdzemdību kultūras daļu. Seno tradicionālo meksikāņu pēcdzemdību atbalstu, kurā izmanto meksikāņu lakatus rebozo, mācījos ne tikai pie latviešu un ukraiņu speciālistēm, bet arī klātienē pie Meksikas vecmātēm – vairākkārt pie Anhelīnas Martinesas Mirandas (Angelina Martinez Miranda), arī pie Naoli Vinaveras (Naoli Vinaver). Apmeklēju seminārus Latvijā, Igaunijā, Krievijā un Vācijā.

Ārpus Rīgas jāpieskaita degvielas izmaksas.